Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs.
Barons Kurts fon Hārens savā testamentā muižu novēlēja savam brāļa dēlam Vilhelmam Eiženam Paulam fon Hārenam, kas bija nepilngadīgs un dzīvoja Vācijā. 1939. gadā ar Zemkopības ministrijas lēmumu, pamatojoties uz likumu par izceļojošo vācu tautības Latvijas iedzīvotāju lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu, muiža tika atsavināta un nodota valstij. Otrā pasaules kara beigās muižas ēka gāja bojā Kurzemes katla spīvajos notikumos. Mūsdienās par tās eksistenci liecina vien atraktie un iekonservētie muižas pamati un dažas vecās liepas.